Ģeogrāfiskā karte - Iviltinas rajons (Iul’tinskiy Rayon)

Iviltinas rajons (, ckt) ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos. Administratīvais centrs ir Egvekinotas pilsētciemats. Pašvaldības nozīmē rajona teritorijā izveidots Egvekinotas pilsētas apvidus (городской округ Эгвекинот); sīkāka administratīvā iedalījuma rajonā nav. Rajons savu nosaukumu ieguvis no 1995. gadā likvidētā Iviltinas kalnraču ciemata, kura polimetālu rūdas raktuvēm par godu savulaik tika izveidots atsevišķs administratīvais rajons. 46 km uz ziemeļrietumiem no rajona centra atrodas Ziemeļu polārā loka un 180° meridiāna krustpunkts — vienīgā vieta uz planētas, kur Griničas meridiāns un kāds no polārajiem lokiem krustojas uz sauszemes.

Rajons izvietojies Čukotkas autonomā apvidus ziemeļaustrumu daļā starp Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos un Kluso okeānu dienvidos. Dienvidrietumos robežojas ar Anadiras rajonu, ziemeļrietumos — ar Čaunas rajonu, austrumos — ar Provideņijas rajonu un Čukotkas rajonu. Ziemeļrietumos krastus apskalo Austrumsibīrijas jūra, ziemeļaustrumos — Čukču jūra, bet dienvidos — Beringa jūras Anadiras līcis. Rajona teritorijas lielāko daļu aizņem Čukču kalniene, ziemeļu piekrasti — Vankaremas zemiene, bet rajona dienvidrietumos iestiepjas Anadiras zemiene. Rajona teritorijā ietilpst Vrangeļa sala un Heralda sala Ziemeļu Ledus okeānā. Daudz upju, lielākā no kurām ir Amguema.

Rajona lielākā daļa izvietojusies aiz polārā loka, tā ainavu veido galvenokārt tundra un kalnu tundra. Valda mūžīgais sasalums. Ievērojama klimatisko apstākļu dažādība — piekrastē valda piejūras klimats, 50—100 km joslā gar piekrasti — mēreni kontinentāls, bet centrālajā daļā — krasi kontinentāls. Gada kopējais nokrišņu daudzums zemienēs 300—500 mm, kalnos un piekrastēs — līdz 600 mm.

Rajona teritorijā bagātīgas derīgo izrakteņu atradnes — alva, volframs, zelts, molibdens, sudrabs, antimons, svins, cinks, dzīvsudrabs, akmeņogles, bet ieguve turpinās nelielos apjomos tikai zelta un sudraba raktuvēs.